Meteorologi prognozē salīdzinoši stabilu vasaras sezonas sākumu. Tomēr, pēc viņu domām, vasaras otrajā pusē laikapstākļu svārstības var kļūt izteiktākas.
Tiek prognozēts, ka jūnijs atbildīs šim gadalaikam raksturīgajiem klimatiskajiem rādītājiem ar normālu temperatūru un nokrišņu daudzumu. Tomēr nav izslēgtas īslaicīgas pērkona lietusgāzes, straujas temperatūras svārstības un vēja pastiprināšanās, kas var radīt zināmas neērtības.
Sākot ar vasaras otro pusi, daudzos Eiropas reģionos iespējamas dažādas dabas anomālijas. Īpaša uzmanība jāpievērš Austrumeiropai, kur tiek prognozēti ilgstoši un stipri nokrišņi, kas, iespējams, turpināsies līdz augusta beigām. Šie nokrišņi var izraisīt nopietnas sekas, tostarp plūdus, nogruvumus un infrastruktūras bojājumus.
Centrālajā daļā gaidāma silta vasara, taču jūlijā un augustā iespējami karstuma periodi, īpaši dienvidu rajonos. Tas var radīt diskomfortu un prasīt papildu piesardzības pasākumus. Nokrišņu sadalījums Centrālajā Eiropā būs nevienmērīgs: pēc sausā jūnija iespējamas stipras lietusgāzes, kas var izraisīt pēkšņus plūdus un applūšanu.
Ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā arī gaidāma mēreni silta vasara. Rietumu daļā tiek prognozēts pietiekams nokrišņu daudzums, kas labvēlīgi ietekmēs lauksaimniecību un apkārtējo vidi. Tomēr Dienvidos iespējami sausuma periodi, kas var ietekmēt ražību un ekosistēmu stāvokli.
Kopumā Austrumeiropas reģionos vasara būs vēsa ar lielu nokrišņu daudzumu, biežiem lietiem un stipriem vējiem, kas var apgrūtināt lauksaimniecības darbus un prasīt papildu pasākumus māju un infrastruktūras aizsardzībai pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem.
Lai gan ilgtermiņa laikapstākļu prognozes ne vienmēr ir pilnīgi precīzas, pašreizējie dati norāda uz nepieciešamību būt gataviem pārmaiņām 2025. gada vasaras otrajā pusē. Tas palīdzēs samazināt riskus un nodrošināt drošību iespējamo dabas anomāliju apstākļos.
“Maijvaboļu ir ārkārtīgi daudz, un tas liecina…” – laika vērotājs Bukšs skaidro, kāda vasara mūs sagaida
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
